|
Ar ko vīruss atšķiras no tārpa?
Vīruss ir programma, kas pati "vairojas": tā izplatās no faila uz failu un no datora uz datoru. Turklāt vīruss var būt ieprogrammēts tā, lai veiktu datu bojāšanu vai iznīcināšanu.
Tārpus uzskata par vīrusu paveidu, taču tiem ir savas raksturīgās īpatnības. Tārps izplatās, iztiekot bez citu failu inficēšanas. Tas ieperinās kādā datorā un tad meklē iespējas izplatīties uz citiem datoriem.
Savukārt vīruss pēc nonākšanas datorā inficē failus, līdz tiek atklāts. Tārps izveido tikai vienu sava koda kopiju. Atšķirībā no vīrusa tārpa kods ir patstāvīgs. Tas nozīmē, ka tārps ir atsevišķs fails, bet vīruss ir kods, kas iekļaujas citos failos.
|
|
|
Kas ir DoS (DDoS) uzbrukums?
DoS uzbrukums (uzbrukums tīklā, Denial of Service – pakalpojumatteice) tiek veikts, lai pārtrauktu vai traucētu interneta vietnes, servera vai cita interneta resursa darbību. Veicot šos uzbrukumus, hakeri pielieto dažādus paņēmienus. Viens no tiem - serverim sūta daudz pieprasījumu, kas var traucēt vai pārtraukt tā darbību, ja servera resursi nav pietiekami šo pieprasījumu apstrādei.
DDoS uzbrukums (Distributed Denial of Service – dalītais uzbrukums tīklā) atšķiras no DoS uzbrukuma ar to, ka pieprasījumus resursam sūta vienlaikus no ļoti daudziem datoriem. Vienu no inficētajiem datoriem hakeri bieži vien izmanto, lai vadītu uzbrukumu no pārējiem "zombētajiem" datoriem.
|
|
|
Kas ir pikšķerēšana (phishing)?
Pikšķerēšana ir īpašs datorkrāpniecības paveids – aicinājums lietotājam atklāt privāto informāciju (parasti tādu, kas saistīta ar naudas lietām). Krāpnieki izveido viltotu interneta lapu, kas izskatās kā bankas vietne (vai kāda cita, kur tiek veikti pirkšanas un pārdošanas darījumi, piemēram, eBay). Pēc tam noziedznieki mēģina ievilināt lietotāju šajā vietnē, lai viņš tur ievadītu konfidenciālu informāciju, piemēram, savu pieteikumvārdu, paroli vai PIN kodu. Parasti krāpnieki izplata šīs vietnes hipersaiti surogātpasta sūtījumos.
|
|
|
Kas ir "rootkit"?
"Rootkit" ir programmu komplekts, ko izmanto hakeri, lai slēptu savu klātbūtni sistēmā, kad neatļauti mēģina piekļūt datoram. Šis termins ir aizgūts no Unix sistēmām un apzīmē metodes, kuras Windows programmu autori izmanto, lai maskētu savu kaitīgo programmu darbību. Sistēmā instalētās "rootkit" programmas slēpjas ne tikai no lietotājiem, bet arī no antivīrusu programmatūras. Tā kā daudzi lietotāji piesakās sistēmā ar administratora tiesībām un neizveido sev atsevišķu kontu ar ierobežotām tiesībām ikdienas darbam, uzbrucējiem ir vienkāršāk ievietot datorā savas "rootkit" programmas.
|
|
|
Kas ir kaitīgās programmas?
Par "kaitīgām programmām" (malware) sauc visas programmas, kas ir izveidotas un tiek izmantotas neatļautiem un bieži vien ļaunprātīgiem mērķiem. Vīrusi, "lūkas" (backdoor - nelikumīgai attālai administrēšanai), klaviatūras nolasītāji, programmas paroļu zagšanai un citi Trojas zirgi, Word un Excel makro vīrusi, sāknēšanas sektora vīrusi, skriptu vīrusi (BAT vīrusi, Windows čaulas vīrusi, Java vīrusi u.c.) un skriptu Trojas zirgi, pikšķerēšanas programmas, spiegu programmas un reklāmas programmas - tās visas tiek klasificētas kā kaitīgā programmatūra.
Kādreiz visu kaitīgo programmu uzkaitīšanai pietika ar apzīmējumiem „vīruss” un „Trojas zirgs”. Taču tagad datoru inficēšanas paņēmieni ir tiktāl attīstījušies, ka ar diviem vārdiem ir par maz, lai apzīmētu visas kaitīgās programmas.
|
|
|
|
Kas ir Trojas zirgs un kāpēc to sauc tieši tā?
Antīkās pasaules mitoloģijā Trojas zirgs ir koka konstrukcija zirga formā, kurā paslēpās grieķu karavīri, lai ar viltu iekļūtu Trojas pilsētā, to ieņemtu un izpostītu. Tradicionāli par Trojas zirgu sauc programmu, kas ārēji izskatās pilnīgi likumīga un noderīga, taču pēc palaišanas veic kaitīgas darbības. Atšķirībā no vīrusiem un tārpiem Trojas zirgi paši neizplatās.
Parasti Trojas zirgus slepus instalē lietotāja datorā, kur tie nemanāmi veic savu kaitīgo darbu. Liela daļa no mūsdienu kaitīgajām programmām ir dažāda veida Trojas zirgi, un katrs no tiem ir radīts īpašas kaitīgas darbības veikšanai. Visbiežāk ir sastopami Trojas zirgi ar "lūkas" (backdoor) funkcijām (attālas administrēšanas programmās parasti ir arī klaviatūras nolasītāji), ar spiegošanas funkcijām, ar paroļu zagļa funkcijām un ar starpniekservera funkcijām (pēdējie liek inficētajam datoram sūtīt surogātpastu).
|
|
|
Kas ir drive-by (saistītā) lejupielāde?
Drive-by lejupielādes gadījumā dators tiek inficēts, kad to izmantojat, lai apmeklētu interneta lapu, kurā ir kaitīgs kods. Datorkrāpnieki atrod internetā viegli uzlaužamus serverus un tur tīmekļa lapās ievieto kaitīgo kodu (bieži vien tas ir skripts). Ja datora operētājsistēmai vai lietojumprogrammām nav instalēti drošības labojumi, tad, apmeklējot šādu interneta vietni, kaitīgais kods automātiski lejupielādējas datorā.
|
|
|
Kas ir klaviatūras nolasītājs?
Klaviatūras nolasītājs ir programma, kas reģistrē klaviatūras taustiņu nospiešanu. Ar tās palīdzību ļaundaris var iegūt jūsu konfidenciālo informāciju (pieteikumvārdus, paroles, kredītkaršu numurus PIN kodus utt.). Klaviatūras nolasītāji bieži vien tiek iekļauti Trojas zirgos, kuriem ir "lūkas" funkcijas.
|
|
|
Kas ir reklāma programmas (adware)?
Jēdziens "Adware" ietver programmas, kas demonstrē reklāmu (parasti kā uznirstošus logus) vai arī novirza meklēšanas pieprasījumus uz vietnēm, kuras kalpo reklāmai. Reklāmas programmas bieži tiek iekļautas bezmaksas programmās vai izplatāmprogrammatūrā (shareware), un tad tās instalē datorā vienlaikus ar galveno programmu, bet bez lietotāja ziņas un piekrišanas. Dažos gadījumos reklāmas programmu var lejupielādēt un instalēt datorā kāds Trojas zirgs.
Novecojušām, savlaicīgi neatjauninātām tīmekļa pārlūkprogrammu versijām var būt ievainojamības, ko hakeru instrumenti izmanto, lai datorā lejupielādētu reklāmas programmas. Ir arī programmas, kas "nolaupa pārlūku" (patvaļīgi maina interneta pārlūkprogrammas iestatījumus, pēc nepilnas vai nepareizi ievadītas adreses pāradresē pārlūku uz noteiktām vietnēm, kā arī maina uzdoto pārlūkprogrammas sākuma lapu).Šādas programmas arī mēdz pāradresēt meklēšanas pieprasījumus uz maksas vietnēm (visbiežāk – pornogrāfiskām).
Reklāmas programmas nav nemaz tik viegli atrast datora sistēmā: tās parasti nav redzamas izvēlnē Starts -> Programmas, tām nav savas ikonas informācijas panelī un uzdevumu sarakstā. Tām arī gandrīz nekad nav atinstalēšanas procedūras; ja reklāmas programmas failus mēģināsiet izdzēst manuāli, tad ir iespējams, ka vairs nedarbosies programma, ar kuru kopā instalēta reklāmas programma.
|
|
|
Kas ir botu tīkli?
Botu jeb "zombiju" tīklus izveido Trojas zirgi vai citas speciālas kaitīgās programmas, un šos tīklus centralizēti vada to īpašnieki, kas tādējādi iegūst iespēju izmantot saviem nolūkiem visu inficēto datoru resursus.
|
|
|
Kas ir spiegu programmas?
Kā liecina šo programmu nosaukums, tās ir paredzētas informācijas vākšanai lietotāja datorā un tās nosūtīšanai kādai nepiederošai personai bez datora īpašnieka piekrišanas. Šīs programmas var reģistrēt klaviatūras taustiņu nospiešanu (klaviatūras nolasītāji), vākt jūsu konfidenciālo informāciju (paroles, kredītkaršu numurus, PIN kodus utt.), izspiegot e-pasta adreses pastkastītē un datora lietotāja darbību internetā. Turklāt spiegu programmas vienmēr samazina datora darba spēju. | |
|
