Apdraudējumi

Kaspersky Lab publicējusi surogātpasta pētījumu par 2010. gada trešo ceturksni.

Pētījumā minēts, ka šajā laika posmā bijuši vairāki spamotājiem nepatīkami notikumi. Piemēram, slēgti apmēram divdesmit botu tīkla Pushdo/Cutwail vadības centri (šis tīkls sūta ap 10% no visa pasaules surogātpasta). Septembrī par darbības pārtraukšanu paziņoja partnerprogramma SpamIt, kas galvenokārt sūtīja medikamentu reklāmu.

Lielāko surogātpasta izplatītāju saraksta pirmajās rindās tradicionāli ir ASV (12,9%), Indija (7,6%) un Vjetnama (5,1%). Tomēr ir arī viens pārsteigums: Lielbritānija, kas nekad agrāk nav bijusi pat starp desmit lielākajiem surogātpasta izplatītājiem, tagad pēkšņi ir ceturtajā vietā (4,9%) un tikai mazliet atpaliek no trešās. Taisnības labad jānorāda, ka ceturto vietu tā dala ar Krieviju, kas uzrādījusi tādu pašu rezultātu – 4,9%.

Savukārt pikšķerētāju uzbrukumu mērķu sarakstā pirmajā vietā joprojām ir maksāšanas sistēma PayPal (56,5%). Seko interneta izsole eBay (8,4%), sociālais tīkls Facebook (6,6%) un banka HSBC (5,7%). Piektajā vietā gluži negaidīti pirmo reizi parādās tiešsaistes spēle World of Warcraft (3,4%). Toties kompānija Google trešajā ceturksnī pikšķerētāju favorītu sarakstā ieņem tikai septīto vietu (2,0%), lai gan pirms tam bija piektajā.

Trešā ceturkšņa galvenā tendence ir vīrusu rakstītāju un surogātpasta izplatītāju ciešāka sadarbība: reklāmas vēstulēs arvien biežāk ir inficētu vietņu hipersaites vai piesaistīti kaitīgie faili. Trešajā ceturksnī tādi bija jau 4,6% no visiem surogātpasta sūtījumiem, kamēr otrajā – tikai 1,9%. Bet augustā ir pārspēts kaitīgo e-pasta vēstuļu rekords – vairāk par 6,3% no visiem sūtījumiem!

Bieži vien tās bija viltotas vēstules, ko it kā sūtījusi Twitter, Facebook, WindowsLive, MySpace un populāru interneta veikalu administrācija. Šajās vēstulēs bija hipersaites uz surogātpasta serveriem, kuri lietotāja datorā ielādēja „lūku” Bredolab, bet vēlāk ar tās palīdzību – dažādus Trojas zirgus.

Mūsdienās surogātpasta sūtījumi vairs nav tikai kaitinoši vien – noziedznieki tos izmanto savu plānu īstenošanai un konfidenciālas informācijas zagšanai. Kaspersky Lab speciālisti turpinās vērot šo notikumu attīstību.

Ar surogātpasta pētījumu par 2010. gada trešo ceturksni varat iepazīties krievu valodā vietnē http://www.securelist.com/ru/.